Klusēšana

Runāt – sudrabs, klusēt – zelts.

Būt gudram ir tik viegli! Vienkārši iedomājies kaut ko stulbu, un tad to nepasaki...

Mēs esam nepateikto vārdu pavēlnieki, un izsprukušo vārdu kalpi.

Klusēšana nemazina, bet gan pavairo ļaunumu.

Klusuciešana - muļķa gudrība.

Slikti, ja nav prasmes kaut ko labi pateikt, ne arī prāta, lai klusētu.

Ja tu runā, tad taviem vārdiem ir jābūt labākiem par klusēšanu.

Ēdot pat suns klusē.

Kas neprot klusēt, tas nekad neko lielu nepaveiks.

Nodomāja zivtiņa: Būtu ko teikusi, ja nebūtu pilna mute ūdens piesmēlusies.

Dažreiz klusēšana ir daudznozīmīgāka un cēlāka par pašu cildenāko un izteiksmīgāko retoriku, un daudzos gadījumos liecina par dziļu...

Klusēšana - muļķu tikums.

Gudram valdniekam no tautas klusēšanas vajadzētu izdarīt secinājumus.

Māci savus bērnus klusēt. Runāt viņi iemācīsies paši.

Klusēšana - visskaistākais sievietes rotājums, tikai diemžēl gandrīz nekad nelietots.

Klusuciešana kļūst par gļēvulību, kad situācija prasa teikt atklātu patiesību un atbilstoši rīkoties....

Klusēšana - piesardzības altāris.

Klusēšana un varonība - savstarpēji nešķiramas lietas.

Sievieti rotā klusēšana.

Klusēšana - vienkāršas dvēseles patvērums, kas sevī izjutusi visu cilvēcisko skumju dziļumu....

Klusēt - ticēt pašam sev.

Klusēšana ir daiļrunīgāka par vārdiem.

Zini, ka atbilde muļķiem - klusēšana.

Klusēšana - uzticams draugs, kas nekad nepiekrāps.

Kurš neprot noklusēt, tas neprot arī valdīt.

Nav pazemojošākas atbildes par nicinošu klusēšanu.

Klusēšana - tā ir gudrība, bet maz ir tādu, kas to izmanto.

Neierobežotai varai nav nepieciešami meli: tā klusē.

Tas, kurš nesaprot jūsu klusēšanu, visticamāk, ka nesapratīs arī jūsu vārdus....

Klusēšana - lielākā no ciešanām, kas var piemeklēt cilvēku; svētie nekad neklusēja....