Slinkums

Kas slinks, tam liela mute.

Zirgs par ātru, arkls smags, putra šķidra, gailis traks.

Kas guļ, tas negrēko.

Putni nesēj, tomēr paēduši.

Ko vari padarīt rītu, nedari šodien.

Kas jūdzies, lai velk.

Kādēļ skriet, ka var lēnītēm paiet.

Ko steigsies – tālāk par kapu netiksi.

Darbs nav zaķis – projām neskries.

Slinkums guļ gultas vidū, pats gultas maliņā.

Pūlas kā varde darvas mucā.

Kad ūdens nāk mutē, tad jāmācās peldēt.

Slinkum, slinkum, laid mani vaļā, tevi kuls – man sāpēs.

Putra grāvī, maize muižā.

No miega maizi necep.

Rokas klēpī – maizi nepelna.

Aukstums – sliņķu ārsts.

Kur nekas nav, tur nekas neiznāk.

Kur slinkums, tur tukšums.

Liec rokas klēpī, kar zobus vadzī!

Slinkums bada vēstnesis.

Jauns slinko, vecs mocies.

Slinkums ir visa ļaunuma perēklis.

Velkas kā ute kažokā.

Slinkums saēd cilvēka gribu vairāk nekā rūsa dzelzi.

Bēg no darba kā no uguns.

Darbs ceļ, slinkums peļ.

Dienu zaglis – mūža zaglis.

Uz rītu atlikts darbs arvien paliek nedarīts.

Ko šodien vari padarīt, to netaupi uz rītu.