Pļāpīgums

Nekul tukšus salmus.

Ar tevi runāt – vajag maizes klaipa, sviesta cibas līdz.

Kas prātā, tas mēles galā.

Kas uz sirds, tas uz mēles, un, kas uz mēles, tas laukā.

Kas daudz par saviem darbiem stāsta, tam viņu maz.

Kas slinks, tam liela mute.

Grab kā vecs kažoks.

Klaudz kā izkaltušas redeles.

Sakod mēli zobos.

Kas maz zina, tas daudz runā

Ko mute pelna, to mugura maksā.

Kas visu runā, ko dzirdējis, tas drīz dzirdēs, ko negribēs.

Labāk lai paslīd kājas nekā mēle.

Mēle nocērt, mēle pakar.

Kas daudz runā, daudz melo.

Pusmutes laid, pusmutes satur.

Cilvēkam vienmēr ir neērti un kauns, kad viņš lieki izpļāpājies.

Gara mēle saīsina dzīvi.

Pļāpīgs cilvēks līdzīgs ēkai, kurai durvis un logi ir izcelti. Tur gan daudz garāmgājēju ieskatās iekšā, bet neviens...

Kas runā daudz, tas sarunā daudz muļķību.

Daba neieredz pļāpīgos.

Vārdu virknēšana nav rota vīriem.