Tadžiku

Vīns aizgūst krāsu no vīnogām, cilvēks gudrību no kaimiņa....

Pakritušo sitošais nav augstsirdīgs.

Viena stunda no rīta ir labāka par divām vakarā.

Miesā, kurā nav sirds, nav arī domu par labo.

Divi labi cilvēki nekļūs par ienaidniekiem, divi slikti - par draugiem.

Treknas aitas mūžs ir īss.

Tas, kuru var piemānīt, nav gudrs.

Gudrs cilvēks divreiz pret vienu un to pašu akmeni nepaklups.

Liela upe rāmi tek, gudrs cilvēks balsi nepacels.

Par mullu kļūt viegli, cilvēku - grūti.

Kas grib par lielu izlikties, tas - mazs.

Neizvēlies - zirgu lietus laikā, sievu - svētkos: katrs zirgs lietū mirdz, katra svētkiem uzposusies jaunava - skaistule....

Sirdī, kurā nav mīlestības, nav arī skumju.

Tam, kurš cenšas muļķi pamācīt, pašam ir vajadzīga pamācība....

Šai pasaulē pat puteklītis atrod sev vietu.

No sākuma izdēj olu, pēc tam kladzini.

Katrs, kurš iesējis ļaunuma sēklas atver savas bojāejas vārtus.

Liec muļķim atnest čalmu - viņš to atnesīs kopā ar galvu.

Neesi aita - vilki apēdīs.

Ja aizvedīsi ēzeli uz Meku turp un atpakaļ,- vienalga par ēzeli viņš paliks.

No naida labumu negūsi.

Pat visskaistākajā ābolā var mitināties tārps.

Neuztraucies par to, ja tavas kājas līkas, uztraucies par to, vai neej līkloču ceļu....

Lai arī cik augstu skaistums neceltu galvu, kājas vienalga zemi skar.

No acīm maz labuma, ja prāts akls.

Pirms norij - sakošļā, pirms runā - padomā.

Akmens un krūkas saruna neizdodas.

Runā par lietu kā cilvēks vai klusē kā lops.

Kas iesitis sievietei, tas pelnījis nicinājumu.

Atdodot zirgu seglus nesaglabāsi.