Kīrs uzskatīja par lielu nejēdzību, ja kāds no komandieriem, vēloties dot kaut kādu rīkojumu, pavēlētu tā, kā dažs labs kungs savās mājās: Lai kāds aiziet pēc ūdens! vai Lai kāds sagādā malku! ... . Šādu pavēļu gadījumā cilvēki tikai skatās cits uz citu, bet nav neviena, kas izpildītu rīkojumu; visi vainīgi, bet nevienam nav jākaunas. ... . Lūk, šī iemesla dēļ viņš nosauca vārdā tos, kuriem tika dota tāda vai citāda pavēle.