Nekas nav mazāk patiesīgs kā veids, kādā lūdz un kādā dod padomus. Tas, kurš to lūdz, tēlo, ka viņam ir dziļa godbijība pret drauga uzskatiem, turpretī īstenībā viņš domā tikai par to, kā viņam likt pieņemt savējos uzskatus un kā viņu padarīt par galvotāju savai rīcībai. Padoma devējs par izrādīto uzticību atbild ar nesavtīgu, dedzīgu centību, kaut gan visbiežāk, padomus dodams, patur prātā sava labuma un savas slavas intereses.