Daba ir gudri parūpējusies, lai cilvēciskā muļķība būtu pārejoša, savukārt grāmatas to iemūžina. Muļķim būtu jāapmierinās jau ar to, ka viņš ir apnicis visiem saviem laikabiedriem, bet viņš vēl grib apnikt nākošām paaudzēm, vēlas, lai pēcteči zinātu, ka viņš ir dzīvojis uz pasaules, un, lai mūžam neaizmirstu, ka viņš ir bijis muļķis.