Bieži tās sirdis, kas pārdzīvojušas vislielāko saldkaisli, meklē baudu nežēlībā. Kad nabaga nemierīgai, apmāktai dvēselei pietrūkst glaimu un glāstu, deju un rotaļu reiboņas, tā allaž grimst savās tumšajās dzīlēs, meklēdama nežēlību. Notrulinātas jutoņas atrod līksmi, mokot zvērus un cilvēkus.