Nabadzība

Nabadzība nevienam neatņem dižciltību, drīzāk to atņem manta.

No rīta bagāts, vakarā nabags.

Nabags no mantas, bagāts no prieka.

Kam nav, tam nepietiek.

Skopums – vislielākā nabadzība.

Plēš divas ādas nost.

Velk ādu pār acīm.

Dzīvo kā lapsa apakš ecēšas.

Kunga dots jāēd – vai čīkst vai nečīkst.

Kad jau maz, tur vēl zūd.

Kam ir – tam dod; kam nav – no tā ņem.

Pliks atnāk cilvēks pasaulē, pliks aiziet.

Kam nekā nav, tam nav ko zaudēt.

Kam nav zirga, jāiet kājām – ķeizara likums.

Vilks neredz aitas asaras.

Miegs nabagu manta.

Kad vilks zirgu apēdis, lai ēd ragavas.

Nav ne ko kost, ne ko jozt.

Trūkums kājas aun.

Vienam maize, otram – raize.

Labāk ar dievu nabags nekā ar velnu bagāts.

Kas mazam zirdziņam dos pie augstām redelēm ēst.

Peras kā pliks pa nātrām.

Dievs vienam dod, otram sola.

Visļaunākais ir piespiedu stāvoklis, kādā mūs tur nabadzība.

Es nezinu, vai nabadzība dara asāku filozofa prātu, bet zinu,ka tā velnišķīgi atvēsina dzejnieka galvu....

Slinkums soļo tik ātri, ka nabadzība to vienmēr panāk.

Ja nabags ēd vistu, tas nozīmē, ka vai nu viņš, vai vista ir slima.

Nabagam pat avots savu ūdeni nedod.

Kas tukšām rokām, tam seja skumja.

Azerbaidžāņu