Liekulība

Citiem ceļu uz debesīm rāda, pats brauc uz elli.

Kāda kunga ratos brauc, tādu dziesmu dziedi.

Glums kā zutis.

Ar vienu roku glāsta, ar otru sit.

Priekšā ceļ, aiz muguras peļ.

Vasaras acis, ziemas zobi.

Kur medus mutē, slikts prātā.

Vilks jēra ādā.

Mutē medus, sirdī ledus.

Virspusē sutana, iekšpusē sātans.

Liekulība nav nekas cits kā vājo dzīves gudrība.

Aiz labpatikas neliekuļo.

Kam visbiežāk Dieva vārds uz mēles, tam sirdī velns.

Beigu beigās maska pieaug pie sejas. Liekulis beidz ar to, ka kļūst par sirsnīgu cilvēku....

Koķete smiņķē savus vaigus, liekulis - sirdi.

Vienīgais grēks, kas nevar tikt atlaists, ir liekulība. Liekuļa nožēla par sevi ir liekulība....

Liekuļi un lišķi ir vampīri. Viņi zīž citu asinis, bet tikai guļošiem....

Liekulība - cieņas nodeva, kuru netikums maksā tikumam.

Nekad lepnums tik prasmīgi nav liekuļojis kā slēpjot sevi zem pazemības maskas.

Liekulība ir kompliments tikumam, tā principā nozīmē tikumības normas atzīšanu.

Liekuļota mīlestība - sliktāka par naidu.

Mūsu kapitālisma laikmetam nekas nau tik raksturīgs kā liekulība. Bet teiksim labu: mūsu laiku liekulība ir atlieka no...

Liekulis - vienmēr vergs.