Sakāmvārdi

Nelaimes stundā ir tukša bise sprāgst.

Kam nesāp, tas neraud.

Pēc smiekliem nāk asaras.

Katrai dienai savas bēdas.

Laime nenāk viena – nelaime nāk viņai līdzi.

Jo es bēdas bēdājos, jo man bēdas vairojas.

Klājas kā zirnīšam ceļmalā; kurš garām iet, tas pākstiņu norauj.

Nelaime nenāk brēkdama.

No vilka mūk, uz lāci krīt.

Nelaime nelaimes galā.

Nelaime nekad nenāk viena.

Vakar dzēris, šodien reibst.

Ko nedzēris domā, to piedzēris runā.

Kas purvā iet, tam kājas mirkst.

Tēvs – žūpa, dēls – nabags.

Dzer, kamēr nodzer prātu.

Agri dzēris, agri mirs.

Glāzē noslīkst vairāk nekā jūrā.

Kā lācim zemeņu oga.

Dzīvo kā bajārs griķos.

Labāk plašā pasaulē nekā šaurā vēderā.

Ēd gariem zobiem.

Kārt zobus vadzī.

Izsalkušam viss gardi vārīts.

Bada laikā pat vilks lasa dzērveņu ogas.

Bads dara rūgtumu saldu.

Badam smaga pātaga.

Jo vairāk medus ēd, jo rūgtāka mute.

Labi paēdis – kas nekaiš labi runāt.

Vēders par kungu, pats par kalpu.

Vai neēdi, kad bija, vai neēdi, kad būs!

Ēdiet un apdomājiet, kā katram pelnāms.