Mani sauc par Lakedemu, Fusgengeru, Ahesvēru, Kartafilu, Luisu de Torresu, Omaru ibn Batūtu, Juaņu Canu, Dēmetriju vai Ragnaru Gudro - cilvēki ir likteņa runāta dzeja. Es vienmēr esmu anonīms un vienmēr - kolektīvs. Jo, pirms kļūstu par cilvēku, ceļotāju, nolādēto, par romāna varoni - kādas šausmas! - es pirmām kārtām esmu mīts. Es klīstu jūsu atmiņās, jūsu fantāzijās, jūsu bailēs un cerībās. Esmu viss, ko esat darījuši, un arī - galvenokārt - tas, ko nekad nedarīsiet.