Pietiek tik cilvēkam nomirt un tūlīt viņš tiek aizmirsts. Mirušie pēc sevis neatstāj nekādas pēdas un tiek aizmirsti it kā tie nekad nebūtu bijuši. Tos neatceras nabagie, nepažēlo bagātie, tos necildina izglītotie. Ne valstij, ne draugiem, ne radiniekiem viņi nav vajadzīgi. Noskaidrojas, ka cilvēce būtu varējusi iztikt par bez visievērojamākiem nelaiķiem, un, ka krietni necilāki cilvēki būtu varējuši paveikt ne mazāk kā viņi.