Jaunībā mana dzīve bija kā puķe - kā puķe, kas no savas pārpilnības atmet vienu vai divas ziedlapiņas un tomēr nekad nejūt šī zaudējuma, kad pavasara vēsma kā lūdzēja nāk pie tās. Bet tagad, manai jaunībai noslēdzoties, mana dzīve ir kā auglis, kam vairs nav ko taupīt un kas gaida, lai ziedotu sevi pilnīgi līdz ar visu savu saldo brieduma bagātību.