Tāda ir baudas daba - tā nepielieto tikai kādu vienu viltīgu, bet gan visdažādākos veidus, kā mūs iekārdināt - gan caur redzi, gan dzirdi, gan ožu, garšu, tausti, caur ēdienu, dzērienu, mīlestības ēsmām, gan nomodā, gan miegā esot. Pret baudu kā pret ienaidnieka karaspēku nevar nostādīt apsardzi un mierīgi laisties miegā, nē - tieši tad tā visniknāk cilvēkam uzbrūk, padarot gļēvu un paverdzinot to iemidzinot [tā modrību] vai arī uzsūtot tam noziedzīgus un sliktus sapņus, kas atgādina viņam par sevi.