Kad tu redzi kādu aiz bēdām raudam vai nu tālab, ka viņa bērns tālu svešumā, vai tālab, ka viņš zaudējis savu mantību, lūko nepadoties priekšstatam, ka ļaunums meklējams ārējos apstākļos; tev uzreiz jābūt gatavam sacīt, ka šo cilvēku nomāc nevis pats atgadījums (jo citu tas nenomāc), bet šī atgadījuma uztvērums. Kamēr tu jūti viņam līdzi ar vārdiem, nekavējies bēdāties kopā ar viņu un varbūt pat nopūsties. Tomēr raugies gan, lai tu nenopūstos arī savā dvēselē!