Pienākumi parasti izriet no cilvēku savstarpējām attiecībām. Šis vīrs ir tavs tēvs. Pienākums prasa, lai tu par viņu gādātu, lai tu viņam visā pakļautos, lai tu pacietīgi uzņemtu viņa rājienus un pat sitienus. Bet tēvs taču ir slikts cilvēks? - Vai tad dabai vajadzēja tevi apgādāt ar labu tēvu? Nē, tikai ar tēvu. Tavs brālis izturas nekrietni pret tevi? - Raugies, lai tu izpildītu savu pienākumu pret viņu. Rūpējies nevis par to, ko viņš dara, bet par to, kas tev darāms, lai tu dzīvotu saskaņā ar savu dabas doto aicinājumu. Tev taču neviens nevar nodarīt ļaunumu, ja tu pats to nevēlies! Tev ir nodarīts ļaunums tad, ja tu pats domā, ka tev šis ļaunums ir nodarīts. Tāpat tu atzīsti gan savu kaimiņa pienākumu, gan pilsoņa pienākumu, gan karavadoņa pienākumu, ja tu pieradīsi uzmanīgi aplūkot šīs savstarpējās attiecības.