Kā nekas nav muļķīgāks par nevietā liktu saprātu, tāpat nekas nav negudrāks par ačgārnu gudrību. Jo taču ačgārni rīkojas katrs, kas nepielāgojas pašreizējiem apstākļiem, negrib ņemt vērā laiku un vietu, ne arī atcerēties šo dzīru likumu - vai nu dzer, vai aizvācies, bet prasa, lai komēdija vairs nebūtu komēdija. Turpretim īsti prātīgs būs tas, kas, būdams mirstīgais, nevēlēsies zināt vairāk, kā mirstīgajam piederas, un līdz ar visu ļaužu vairumu vai nu labprātīgi piemiedz acis, vai kopā ar to nododas tīkamiem maldiem. Bet tā jau tieši ir muļķība, teiks man šie gudrie. Nepavisam negribu to noliegt. Tikai lai jūs savukārt atzītu, ka tieši tā norisinās dzīves komēdija.