Tas, kurš nemīl meditēt, līdzinās cilvēkam, kas sevi nekad neaplūko spogulī un nebēdā par to, lai savestu kārtībā savu izskatu, tāpēc var gadīties, ka viņš kļuvis netīrs nemaz pats to neapzinādamies. Persona, kas meditē un pievērš savas domas Dievam, kas ir kā viņas dvēseles spogulis,- cenšas saskatīt savas kļūdas un tās izlabot, apvalda savu impulsīvo rīcību un saved kārtībā savu sirdsapziņu.