Laiks velkas lēni, kad tu viņam seko. Tas sajūt sekošanu. Bet viņš izmanto mūsu izklaidību. Iespējams pat, ka eksistē divi laiki: tas, kuram mēs sekojam, un tas, kurš mūs pārveido. Ir jādzīvo atbilstoši laikam un tajā ir jāmirst vai jāpaceļas pāri savam laikam dzīvības dēļ, kas pārāka par to. Es zinu, ka ar viņu var slēgt darījumu, dzīvot savā laikmetā un ticēt mūžīgajam. Tas saucas par samierināšanos ar lietu stāvokli. Bet manī šī izeja rada riebumu, es gribu visu vai arī neko.