Ja ar prātu apveltīts radījums kādreiz varētu sasniegt to, ka visus morālos likumus tas pildītu pilnīgi labprātīgi, tad tas nozīmētu - viņā nav iespējama neviena iekāre, kas viņu skubina novērsties no šiem likumiem; jo iekāres pārvarēšana prasa no subjekta uzupurēšanos un tātad vajadzīga sevis piespiešana, proti, iekšējs pamudinājums darīt to, ko ne visai labprāt dara.