Vairums dzīves nelaimju rodas no apkārt esošo cilvēku nesaprātīguma un paša miesas. Kad smagā stāvoklī nokļūst patiesi gudrs cilvēks, tad viņš ir mierīgs un nesatraucams. Tā arī ir patiesa laime. Ja cilvēks nav uz to spējīgs, tad viņš vienmēr sevi mierinās ar tukšām cerībām un pieķersies savām vēlmēm.