... es esmu daļa no veseluma, kura pārvaldītāja ir daba. ... . Tad, lūk, paturot to prātā, es daļa no veseluma, neizturēšos ar nepatiku pret to, ko veselums man iedala, jo nav ļaunuma daļai tur, kur derīgums ir veselumam. Veselumā nav nekā tāda, kas tam nebūtu derīgs ... . Tad, lūk, atceroties, ka es esmu šāda veseluma daļa, es visu, kas notiek, pieņemšu kā labumu. Bet tā, ka no dabas es esmu radniecīgi saistīts ar tiem, kas man ir viendabīgi, es nedarīšu neko nesabiedrisku, taisni otrādi, drīzāk gan vienmēr paturēšu viņus redzeslokā un jebkuru savu tieksmi virzīšu uz kopīgo labumu, no pretējā novēršoties. Un, ja viss tā izdodas, dzīves plūdums neizbēgami kļūst laimīgs ... .