Altruisms nav dabisks, tas vienmēr rodas tikai no patības, no patmīlas pārvarēšanas. Patmīla vienmēr ierodas pirmā, sevišķi stipri tā izpaužas bērnā. Patmīlu arī pārspēj tikai īslaicīgi, un tā izlaužas uz āru arī tikai pašos labākajos. Un tomēr nav nekas tik mīlīgs, maigs, patiess, tīrs kā bērns, un nekas nav tik šausmīgi egoistisks. Topiet kā bērni - nav jāuzņem alegoriski, bet burtiski: Mīliet paši sevi! - Bērni taču bieži atdod vislabāko kumosu ne pēc pavēles, bet tādēļ, ka tas viņiem sagādā prieku, tāpat kā sagādā prieku darīt labu.