Tu priecājies, ka tev dāvā zelta gredzenu, un tu atrodi, ka tas nau īsts; tu priecājies, ka tev sniedz puķes, un tās izrādās no papīra; tu priecājies, ka tev nes pretī mīlu, un tā bij tik laipnība. Nu tu saki: 'Visa pasaule ir ilūzija, nekas mūsu dzīvē nau īsts.' Bet tavs prieks par tām neīstām lietām bij taču īsts. Priecājies par to. Gribēja tev darīt prieku, kaut arī mānot, - priecājies par to. Un priecini citus nemānot. Arī tas ir prieks, un īsts.