Mīlas jūtas ir pirmās, kuras dabas cilvēks senatnē sajūt kā ko augstāku par ikdienas dzīvi un ko dievišķu - dievišķāku par ārējām dievības parādībām: sauli, pērkoni, lietu, sniegu. Mīla viņam ir daudz nesaprotamāka, jo bez sakara ar pirmatnējām baiļu jūtām; viņa ir noslēpums un dievība. Visvairāk vēl mīlai līdzinās saule laba dare; no viņām iesākas kultūra, kā rūpes par līdzcilvēku labklāji.