Divi pretēji stāvokļi noved cilvēku bezdarbības stingumā: pirmais no tiem - tāds dvēseles miers, kura rezultātā mēs apmierināmies ar to, kas mums ir, otrais - nepiesātināma iekāre, iepriekš zināma nepiepildāma vēlēšanās. Gan tas, kuram nav vēlēšanos, gan arī tas, kas zina, ka nespēj sasniegt iecerēto, ir vienādā mēra dīki. Lai darbotos, pēc kaut kā ir jātiecas un ir jābūt spējīgam ko sasniegt.