Viens dzimums aiziet un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta. Saule uzlec, un saule noriet un steidzas atpakaļ uz to pašu vietu, no kurienes tā atkal jauna uzlec. Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams, tas aptek visapkārt un nonāk atpakaļ sava vecajā vietā. Visas upes ietek jūrā, un tomēr jūra nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuru upes tek, tās tek arvienu joprojām. Visās vietās ir tik daudz grūtumu, ka neviens cilvēks to nespēj izteikt; acis ir par vāju, lai visu saredzētu, un ausis, lai visu sadzirdētu. Kas jau ir bijis, tas atkal būs, un kas jau ir noticis, tas atkal notiks, jo nav nekā jauna zem saules. Vai kaut kas kādreiz notiek, par ko varētu sacīt: Redzi, tas ir kas jauns! Tas jau sen ir bijis laikos, kas ir bijuši ilgi pirms mums. No agrākiem laikiem nav palikusi nekāda piemiņa, un par tiem, vēlākiem,- kuri nāks, arī par tiem nepaliks nekāda piemiņa tiem, kas nāks pēc viņiem.