Ja kāds mirst tikpat brīvs no rūpēm, kā piedzimis, tad viņš ir sasniedzis gudrību; bet tagad mēs trīcam, līdzko tuvojas briesmas, zaudējam drosmi, nobālam, lejam veltas asaras. Just satraukumu uz pašas drošības sliekšņa - vai iespējams, kas apkaunojošāks?