Kurš vēl nav sasniedzis pilnību, tā prieku var pārtraukt; gudrajam tas ir pastāvīgs, to nepārtrauc nekādas nejaušības, nekādi likteņa pavērsieni; viņš vienmēr un visur ir mierīgs. Viņš ne no kā sveša nav atkarīgs, negaida ne likteņa, ne cilvēku labvēlību. Viņa laime ir pašā; ja tā ienāktu dvēselē no ārpuses, tā atkal aizietu, bet tā piedzimst turpat.