Viss cilvēku dzimums, gan pašreizējais, gan nākamais, lemts nāvei: visas pilsētas, kas sasniedz varenību ..., ies dažādos veidos bojā, un par tām reiz vaicās, kur tās atradušās: citas iznīcinās karš, citas sagraus bezdarbīgs, kūtrumā pāraudzis miers un lielas bagātības postīgās sekas - greznumkāre. Visas šīs auglīgās druvas klās jūra, pēkšņi iziedama no saviem krastiem, vai negaidīti saplokot zemei, bezdibenī ieraus nogruvums. Tad kālab man šaust vai gausties, ja par niecīgu laika sprīdi apsteidzu vispārējo likteni?