Mūsu labsirdīgie senči dzīvoja neziņā, tie nezināja, kas ir tavs un, kas ir mans. Kā lai viņi zinātu, ja nekā viņiem nebija? Viņi bija kaili. Saprotams, ka tiem, kam nekā nav, nav arī ko savā starpā dalīt. Viņi neko neražoja, viņi nezināja pārticības. Vai tas bija kas labs? Nē, tā vienkārši bija neziņa.