Brīvība nav cilvēka neatkarība attiecībā pret dabas un sabiedrības nepārkāpjamiem likumiem. Brīvība - tā vispirms ir cilvēka spēja pakāpeniski atbrīvoties no fiziskās pasaules sloga ar zinātnes un racionāla darba palīdzību; brīvība, beidzot, ir cilvēka tiesības rīkoties pašam ar sevi atbilstoši saviem sabiedriskajiem uzskatiem un pārliecībai - tiesības, kas kļūst par pretmetu despotiskām vai varaskārām pretenzijām no cita cilvēka vai to grupas puses, vai cilvēku šķiras, vai arī sabiedrības kopumā.