Ir cilvēkā viena nolādēta, verdziska īpašība: kad viņu pilnībā pārņem sāta sajūta, kļūst apmierināts, materiāli nodrošināts, tad viņš zaudē iekšēju saviļņojumu, savu garīgo kvēli. Tad viņš kļūst pārsātināts arī garīgi, truls un pašapmierināts. Nav viņā nekā vērtīga, viņš ir graša vērts, ja viņa dvēsele, kas radīta trauksmei un priekam, ir tikpat atēdusies un trula kā miesa.