Pierodot darīt visu bez domāšanas, nevis pamatojoties uz pārliecību par darāmā pareizumu un taisnīgumu, bet tikai tamdēļ, ka ir bijusi pavēle to darīt, cilvēks kļūst vienaldzīgs pret labo un ļauno un bez sirdsapziņas pārmetumiem dara to, kas nesaskan ar viņa paša tikumiskajām jūtām, taisnojoties ar to, ka tā pavēlēts.