Tas, kurš redz, kā cieš viņa dievs, pats vieglāk pārcieš savas ciešanas. Agrākie dzīvespriecīgie dievi, kas nepazina ciešanas, nezināja, ko nozīmē būt nabadzīgam un ciešanu pārņemtam cilvēkam, un nabaga ciešanu pārņemtais cilvēks savā skumju stundā nevarēja ar visu savu sirdi vērsties pie tiem. Tie bija svētku dievi, ap kuriem griezās jautra deja un kuriem varēja tikai pateikties. Tapēc būtībā tos nemīlēja kā nākas, no visas sirds.