Kapitālisma laikmetam ir jāizceļ patmīla, jo uz viņu vien var dibināt netaisnu labklājības izdali cilvēcē. Mīla ar netaisnību stāv pamata pretrunā, un viņa var noderēt kapitālismam tikai par apsegu un dekorāciju. Kapitālisms tātad pūlas visur mazināt citmīlas lomu un neatzīt viņu par reālu spēku, bet tikai par iedomātu, vēsturiski it kā novecotu fantasmu. No šejienes nāk citmīlas lietošana un reizē apsmiešana. Bieži šādam ieskatam padodas arī kapitālisma apkarotāji un nāk tad galā ar sevi nesaskaņā.